Jautājumi un atbildes  Vai "Amoris Laetitia" sniedz atbildi tiem, kuri ir šķīrušies?

Atbild Vīnes arhibīskaps, kard. Kristofs Šēnborns, kurš 8. aprīlī piedalījās jaunā dokumenta prezentācijā.

Pirms nekā komentēt šo tēmu, austriešu kardināls atzina, ka „Amoris Laetitia” piedāvā pastorālajam darbam ar ģimenēm jaunus orientierus jaunā valodā, vienlaikus, doktrīnas ziņā, ievērojot ciešu kontinuitāti ar iepriekšējo pāvestu dokumentiem. Franciska izteiksmes veids ir ļoti dzīvs, vienkāršs un viegli saprotams lielai daļai cilvēku. Tātad, pirmkārt, viņa teiktais izriet no reālās cilvēku ikdienas dzīves. Otrkārt, kā norādīja kard. Kristofs Šēnborns, pāvests piedāvā ģimenei jaunu pedagoģiju. Francisks ir jezuīts. Viņš ir pedagogs, kurš ilgus gadus darbojās izglītības laukā. Un tas atspoguļojas arī viņa sarakstītajā dokumentā. Runājot, piemēram, par sirdsapziņas audzināšanu, Svētais tēvs atgādina, ka nevajag domāt, ka tā tiek audzināta, visur izliekot „brīdinājuma zīmes”. Nē, šajā darbā ir svarīga sirdsapziņas atmodināšana. Tāpēc Vīnes arhibīskapa skatījumā dokumenta atslēgas vārds ir „līdzgaitniecība”. Tā ir šī pedagoģiskā attieksme, kādai jāpiemīt tēvam pret saviem bērniem vai skolotājam pret saviem audzēkņiem, kuri atrodas nemitīgā izaugsmes procesā. Arhibīskaps uzskata, ka liela nozīme ir arī vārdam „izaugsme” vai „attīstība”. Svarīgi, lai mēs priecātos par katru vismazāko attīstības soli.

Tā kā pāvests aicina Baznīcas ganus ņemt vērā daudzās atsevišķās situācijas un to dažādību, kard. Šēnborns šajā sakarā paskaidroja: Pāvestam ir svarīgas normas un to ievērošana, bet viņš aicina Baznīcu iziet un nebaidīties „sasmērēties”. Ko tas nozīmē? Tas ir labi, ka mums ir skaidrība par normām – turpināja kardināls, - bet vispirms jāiet pretī cilvēkiem tur, kur viņi atrodas, jāiet viņus satikt, jāpieņem viņu situācijas, un tā nav situācijas ētika vai situācijas morāle. Tā ir morāle, kur tiek piegriezta vērība dažādām situācijām, to lielajai dažādībai, jo katrs stāsts ir vienreizējs un katrs cilvēks ir pelnījis, ka viņam tiktu pievērsta uzmanību tur, kur viņš atrodas savā konkrētajā dzīvē.

Nonākot pie jautājuma par tiem, kuri ir šķīrušies un dzīvo jaunā civillaulībā, un jautāts, vai pāvesta pamudinājums sniedz atbildi šiem kristiešiem, kuri cieš, kard. Kristofs Šēnborns sacīja: „Es domāju, ka pāvests sniedz atbildi, bet tā nav tāda atbilde, ko daži gaidīja un no kuras citi baidījās. Vispirms viņš ļoti skaidri pasaka, lai negaidām ne no Sinodes, ne no šī dokumenta jaunas kanoniskās normas, kas iederētos visiem gadījumiem. Negaidiet, ka tiktu mainītas Baznīcas normas! Tomēr vārds, kas viņam [pāvestam] ļoti patīk, ir vārds „ietveršana” (angl.: inclusion). Vajag nevis izslēgt, bet iekļaut, jo katram ir savs ceļš pie Dieva. Un Baznīca ir māte, kurai jāpieņem un jāintegrē katru cilvēku atbilstoši viņa stāvoklim un ceļam, uz kura viņš atrodas. Tāpēc pāvests atkārto to, ko jau Sinode teica par līdzgaitniecības kritērijiem”.

Turpinot, Vīnes arhibīskaps Šēnborns pastāstīja, ka kādu reizi pāvests viņam esot teicis, ka tiem, kuri ir šķīrušies un izveidojuši jaunas saistības, jautājums par sakramentiem ir „slazds”. Tas ir slazds, jo mēs nepievēršam pietiekošu uzmanību situācijām. Tāpēc pirms nekā runāt par Baznīcas žēlsirdību pret šiem cilvēkiem un par atļaušanu iet pie sakramentiem, jāuzdod viņiem jautājums: „Kā ir ar jūsu bērniem? Vai jūs sava savstarpējā konflikta smagumu neuzvēlāt arī saviem bērniem? Vai jūs nepadarījāt bērnus par ķīlniekiem?” Kardināls uzskata, ka vispirms vajag šajā ziņā atgriezties. Vispirms jālūdz piedošana. Jāmēģina gandarīt par to ļaunumu, kas tika nodarīts bērniem. Tas ir pirmais, uz ko pāvests aicina savā apustuliskajā pamudinājumā „Amoris Laetitia”. Tikai pēc tam tiek uzskaitīta virkne citu izšķiršanas (angl.: discernement) kritēriju, lai palīdzētu iet pa atgriešanās un gandarīšanas ceļu. „Tad, protams, var būt jautājums par sakramentiem”, sacīja kard. Kristofs Šēnborns, „bet tam jāparādās drīzāk pašā [gandarīšanas] ceļa galā”. Un pāvests uz to norāda vienā mazā zemlapas piezīmē: „Dažos gadījumos Baznīcas palīdzība var būt arī kā sakramentu palīdzība”. Komentējot jauno dokumentu, austriešu kardināls piebilda, ka vairāk par šo šajā jautājumā, Francisks neko nesaka.

^{Radiovaticana.va}