Dievkalpojumi var būt dažādi, piemēram, Vissvētākā Sakramenta adorācija, maija dievkalpojumi, Rožukronis, Dieva žēlsirdības kronītis, Krusta ceļš, dažādi dievkalpojumi svēto godam u.c. Dievkalpojums formas ziņā ir līdzīgs Svētajai Misei, bet Sv. Mise savā būtībā ir atšķirīga. Vispirms tas ir upuris, ko Jēzus salika Golgātā. Sakramentālā veidā šis upuris īstenojas uz altāra. Ticības ceļā mēs esam Kristus nāves liecinieki. Svētā Mise ir arī līdzdalība Kunga Pēdējās Vakariņās, kad Jēzus iedibināja Euharistiju, pārvēršot maizi un vīnu par savu Miesu un Asinīm. Jēzus to turpina darīt caur priesteriem savā Baznīcā. Tāpēc Svētā Mise ir vispilnīgākā Dieva slavēšana, jo tas ir Dieva Dēla darbs (nevis mūsu pašu, kā tas ir dievkalpojumos). Svētajā Misē darbojas dzīvais Dievs: kad klausāmies Svēto Rakstu lasījumus, tad runā Viņš. Kad priesteris izsaka konsekrācijas vārdus, tad Jēzus pārvērš maizi un vīnu. Kad pieņemam svēto Komūniju, mēs vienojamies ar Jēzu Kristu. Svētā Mise ir brīnums, kas vieno visu Baznīcu – mūs, kas dzīvojam šajā pasaulē, cietēju Baznīcu, kas ir šķīstītavā, un gavilējošo Baznīcu Debesīs. Sv. Mise mūs svētdara un stiprina pestīšanas ceļā caur sakramentālu, bet reālu līdzdalību Kristus ciešanās, nāvē un augšāmcelšanās noslēpumā. |